Uģim nekad nevajadzēja daudz mantu. Viņš esošās lietoja, kamēr saplīsa un vēl mazliet pēc tam. Bet viņam nekad nebija žēl padalīties ar to, kas viņam bija, atbalstīt draugu vai uz ielas satiktu svešinieku. Viņš vienmēr bija gatavs kādam palīdzēt, jo tas bija tas, kas sildīja viņa sirdi. Viņa sirds bija tik silta, ka viņam pašam arī nekad nebija auksti. Viņš mīlēja iet mežā, stundām staigāties un iekurt vakara uguni, bet, kamēr citi gulēja kempinga namiņos vai teltīs, Uģis labprātāk izritināja savu guļammaisu sūnās zem egles un visu nakti skatījās debesīs.
Kaspars
Pamatskolā bija periods, kad varējām viens otram uzzvanīt uz mājas numuru un pateikt vienu vārdu “Žozefīne”, kas nozīmēja, ka pēc 5min tiekamies stadionā. Tur aiz gara laika spēlējām pendeles un, kaut kā izdomājām, ka vajag augstas likmes un tā mēs nonācām pie “kalpošanas dienām”. Tās varēja izņemt visa mūža garumā un solījums bija nākt talkā dažādās dzīves situācijās veselu dienu bez atalgojuma. Man palaimējās - izņēmu trīs tādas dienas, kurās Uģis nesavtīgi arī izpalīdzēja. Savas gan viņš turpināja rūpīgi taupīt.
Artis
Uģis - Latvijas patriots. Lepns Zemessargs, bet ne tikai. Kaislīgs sporta draugs, kurš vienmēr juta līdz savējiem. Pasaules čempionāts hokejā vispirms - darbi pagaidīs. Protams, arī Latvijas alus patriots - mums hokejs nebija nekāda daiļslidošana. Pēc uzvarētas izlašu spēles futbolā, mājās nācām ar skaļām dziesmām "Jā, mēs esam un būsim tie labākie" un pat "Pūt vējiņi". Patriotisko noti Uģis bieži uzjumdīja ar vienu no viņa mīļakajām dziesmām "Saule. Pērkons. Daugava".
Mārtiņš
Nezinu, vai Uģis aizņēmās ideju no filmas vai varbūt viss patiesībā bija otrādi un filma iedvesmojās no Uģa. Šķiet, Uģis teica visam JĀ, neatkarīgi no laikapstākļiem, ģeogrāfijas, pulksteņu stundām un paša jautājuma. Viņš prata radīt piedzīvojumus pavisam mazās ikdienībās. Man pamatotas aizdomas, ka viņš piedzīvoja vairāk saullēktus kā mēs pārējie kopā ņemti - Uģis vienmēr gāja gulēt pēdējais. Un reizēm negāja nemaz, jo izvēlējās nenogulēt, turpināt (pie)dzīvot. Fič fiu.
Ilze
Man bija laime Uģi pazīt studiju gados, kad mūs vēl nebija pārņēmuši pienākumi un atbildības. Ejam? Ejam! Uģis bija ideāls līdzgaitnieks, gatavs mesties iekšā katrā nākamajā piedzīvojumā, - zinātkārs, aizrautīgs, uzticams. Ar viņu kopā bija viegli.
Igors
Nekad nebiju mācījusies frizieros, bet Uģis visus 9 gadus atļāva man eksperimentēt ar saviem matiem. Tas parasti arī notika darba laikā, kādā darba telpā. Pietika man tikai pateikt: Noaudzis kā pienene!! kā Uģis tika safrizēts pēc mana tās dienas garastāvokļa.
Alda
Apciemo Uģi!
Uģi iespējams satikt Kauguru kapsētā, netālu no Valmieras. Blakus attēlā ieskicētas norādes, kurām sekojot atradīsiet Uģi. Ieejot teritorijā pie kapličas jānogriežas pa kreisi, tad pie piektā koka pa labi un tad starp devīto un desmito koku vēlreiz pa labi.
Atrodi Ugachaku!
Uģim patika iet mežā, dabā. Tāpat viņam patika mīklas, tādēļ turpmāk katru gadu radīsim vienu jaunu slēpni, kas tiks veltīts Uģim. Pirmo iespējams doties meklēt netālu no Brenguļiem, kur Uģis pavadīja savus pirmos dzīves gadus. Tā nosaukums - Abula Ugachaks un tā norādes atradīsiet šeit.
Uģis bildēs
Cik bildes, tik dažādi Uģi!
Pievieno savu stāstu!
Uģis priecātos par katru atmiņu, ko nesam sev līdzi. Liels lasītājs gan viņš nebija, tādēļ lūgums rakstīt īsi, bet trāpīgi!